Kas ir konjunktivīts?
Konjunktivīts ir acu gļotādas iekaisums. Tā ir viena no visbiežāk sastopamām acu slimībām.

Kādi ir akūta konjunktivīta simptomi?
Akūts konjunktivīts parasti sākas pēkšņi. Pacients sūdzas par:

• svešķermeņa sajūtu acī;
• graušanu;
• acs apsārtumu;
• izdalījumiem no acs;
• asarošanu;
• plakstiņa tūsku.

Akūts konjunktivīts ilgst no 3-4 dienām līdz divām nedēļām. Parasti process skar abas acis - saslimšana sākotnēji sākas vienā acī, taču pēc 3-4 dienā tā skar arī otru aci.

Kādi ir konjunktivīta veidi?
Akūta konjunktivīta veidi pēc etioloģijas iedalās:

• bakteriāls konjunktivīts;
• vīrusu konjunktivīts;
• alerģisks konjunktivīts.

Kā diagnosticē un ārstē konjunktivītu?
Konjunktivīta diagnozi uzstāda tikai klīniski. Ārstēšana tiek uzsākta bez īpašas bakterioloģiskas vai virusoloģiskas izmeklēšanas. Taču, ja akūts konjunktivīts nepadodas klasiskajām ārstēšanas metodēm, nepieciešams izdarīt papildus izmeklējumus, lai precizētu slimības ierosinātāju. Nesavlaicīgi un nepareizi ārstēti akūti konjunktivīti mēdz pāriet hroniskās formās un gadiem nomocīt pacientu un ārstu. Atsevišķos gadījumos procesā iesaistītā radzene un dziļākie acs ābola apvalki, radot redzes pasliktināšanos.

Bakteriālas un virusālas dabas konjunktivītu gadījumos ļoti svarīgi ir ievērot režīmu, lai neinficētu apkārtējos cilvēkus. Svarīgākie personiskās higiēnas noteikumi:

• ar nemazgātām rokām nepieskarties acīm;
• pēc acu aizskaršanas rokas obligāti jāmazgā;
• regulāri jāvēdina telpas;
• regulāri jāveic telpu uzkopšana, īpaši akcentējot durvju rokturu un krēslu atzveltņu tīrīšanu;
• aci nedrīkst aizsiet, jo mikrobi siltā, mitrā un noslēgtā vidē vairojas aktīvāk;
• izdalījumi no acs regulāri jānotīra vai nu ar novārītā ūdenī vai stiprā tējas uzlējumā samitrinātu tamponu.

Parādoties akūta konjunktivīta simptomiem, nekavējoties jāgriežas pie ārsta, lai precizētu diagnozi un nozīmētu ārstēšanu - parasti dezinficējošus pilienus vai ziedes. Pacientam jāņem vērā, ka bieži vien, neraugoties uz uzsākto terapiju, slimība iet savu gaitu un otrajā un trešajā slimības dienā simptomi ir izteiktāki, nekā pirmajā. Terapija jāmaina un jāveic papildus izmeklējumi, ja nozīmētie medikamenti nedod uzlabošanos pēc trim četrām dienām.

Kā izvairīties no konjunktivīta?
Lai izvairītos no saslimšanas ar konjunktivītu:

• ieteicams vienmēr mazgāt rokas pirms un pēc pieskaršanās acij;
• nedrīkst berzēt acis;
• nelietot citu cilvēku spilvenus, dvieļus, kosmētikas piederumus;
• jāizvairās no kontakta ar akūta konjunktivīta slimniekiem;

pirms nepazīstamas kosmētikas (piem., skropstu tušas, šampūna, ziepju u.c.) lietošanas jāpārliecinās, vai tā nerada alerģiskas reakcijas.

 

Alerģiskais konjunktivīts

Kas ir alerģiskais konjunktivīts?
Alerģiskais konjunktivīts ir viens no visbiežāk sastopamajiem konjunktivīta veidiem, kas tiek ārstēts gan bērniem, gan pieaugušajiem. Bieži to sauc par "rozā aci". Alerģiskais konjunktivīts ir acs konjunktīvas jeb gļotādas iekaisums. Acs konjunktīva pārklāj acs ābola priekšējo daļu un plakstiņu iekšpusi, uzturot tās mitras.

„Pink eye” vai sarkana acs alerģiska konjunktivīta gadījumā

Acs gļotādas iekaisuma gadījumā raksturīgākās sūdzības ir niezošas acis, plakstiņu pietūkums, asarošana, fotofobija, ūdeņaini vai gļotaini izdalījumi un svešķermeņa sajūta. Nieze ir tipiskākais acu alerģijas simptoms, ar kuru saskaras vairāk nekā 75% alerģiskā konjunktivīta pacientu. Alerģiskais konjunktivīts nav lipīgs.

Kas ir acs alerģijas izraisītāji?
Alergēni, kas izraisa konjunktivītu, var atrasties gan iekštelpās, gan arī ārpus telpām. Mājas putekļi, putekļu ērcītes, mājdzīvnieku spalvas un blaugznas ir visizplatītākie iekštelpu alergēni. Iekštelpu alergēni var radīt simptomus visa gada garumā, kā rezultātā rodas pastāvīgais alerģiskais konjunktivīts. Visbiežāk sastopamie ārā esošie alergēni ir zāle, koki un nezāļu ziedputekšņi. Cilvēki, kuri ir jutīgi pret šiem alergēniem, cieš no sezonāla alerģiska konjunktivīta, kas ir visizplatītākais acu alerģijas veids. Pelējuma sēnītes, medikamenti (tajā skaitā acu pilieni), kosmētika, pārtikas produkti, kukaiņu kodumi arī var radīt alerģiskas reakcijas cilvēka organismā. Cigarešu dūmi, smaržas un izplūdes gāzes var darboties kā kairinātāji, kas izraisa alerģiskus simptomus, vai arī var pasliktināt alerģisko reakciju.

Augu ziedputeksnis - elektronmikroskopa attēls

Putekļu ērcīte - elektronmikroskopa attēls.

Alerģija kā imūnsistēmas kļūda
Atopija - apkārtējās vides kairinošu faktoru izraisīta organisma alerģiska atbilde, kam raksturīga ģenētiska reakcija un uzņēmība. Acs virsmā notiek imūnās sistēmas atbildes, veidojas antigēni, kas nonāk asinsritē un var izraisīt konjunktīvas iekaisumu. Rezultātā notiek imūnsistēmas aktivācija un veidojas citotoksiska reakcija, imūnkompleksu veidošanās, kā arī šūnu aktivācijas reakcija. Alerģiskas reakcijas laikā no tuklajām šūnām atbrīvojas histamīns un iekaisuma atbilde notiek uzreiz. Novēlotām alerģiskām reakcijām imūnās sistēmas atbilde notiek apmēram 8-24 stundu laikā.
Jebkuras alerģiskas reakcijas pamatā ir imūnsistēmas neadekvāta reakcija: lai „aizsargātu” organismu, tā iznīcina savus audus un šūnas. Pirmais kontakts ar alergēnu izraisa lielu IgE klases antivielu veidošanos (retāk - IgG4). Šīs antivielas fiksējas pie tuklām šūnām un bazofīliem. Kad alergēns nonāk organismā atkārtoti, to atpazīst antivielas uz šūnas virsmas, šūnas tiek aktivizētas un tiek izstrādāts liels molekulu skaits, kas izraisa alerģijas simptomus un audu bojājumus ap alergēnu kontaktvietu - histamīnu, heparīnu, serotonīnu, trombocītu aktivizējošu faktoru, prostaglandīnus, leikotriēnus u.c.

Alerģiskas reakcijas shematisks raksturojums

Kādi ir alerģiska konjunktivīta veidi?
Sezonālu alerģisko konjunktivītu un pastāvīgo alerģisko konjunktivītu parasti sagrupē vieglā akūtā alerģiskā konjunktivītā vai siena drudža konjunktivīta grupā. Sezonāls alerģisks konjunktivīts notiek vienā un tajā pašā laikā katru gadu. Lielākā daļa gadījumu ir saistīti “siena drudzi”. Ar jēdzienu “siena drudzis” saprot alerģijas izpausmju kopumu, kas veidojas no pļavu zāļu un nezāļu ziedputekšņiem vasaras periodā – jūnijā, jūlijā, augustā.

Pārējie alerģiskie konjunktivīta apakštipi - vernālais keratokonjunktivīts, atopiskais keratonjunktivīts un milzu papillu konjunktivīts - veido hroniskā konjunktivīta grupu.


Augšējā plaksta konjunktīvas papillāra alerģiska reakcija

Radzenes „Shield” čūla keratokonjunktivīta gadījumā

Atopisko keratonjunktivītu izraisa alergēni, kas var nonākt saskarē ar konjunktīvu, piemēram, kosmētika, medikamenti u.tml. Smagākos acs alerģijas gadījumos, piemēram, vernāla keratokonjunktivīta un atopiska keratokonjunktivīta gadījumā, kad skarta radzene, ja netiek veikta savlaicīga diagnostika un atbilstoša ārstēšana, var tikt apdraudēta redze.

Kāda ir ārstēšana alerģiska konjunktivīta gadījumā?
Praksē antihistamīna (mīksto šūnu stabilizatoru) lietošana kā uzturošā terapija, kuru turpina pulsa terapija ar lokāliem steroīdiem slimības paasinājumu laikā. Alerģiska konjunktīvīta ārstēšanā kortikosteroīdi ir efektīvi. Tomēr to blakusparādību profils (katarakta, glaukoma, herpes infekcija, radzenes izčūlojumi) padara par nepopulāru izvēli ilgtermiņā. Kortikosteroīdus drīkst izmantot tikai acu speciālista uzraudzībā.