Diabēta izraisītās acu saslimšanas ir vienas no biežākajiem redzes zuduma cēloņiem. Diabētiskās retinopātijas veidošanās un progresēšana atkarīga no cukura diabēta tipa un vecuma, kurā pacients saslimis ar cukura diabētu. Tas var attīstīties ikvienam pacientam ar I vai II tipa diabētu, sākumā izraisot tikai nelielus redzes traucējumus, bet vēlāk izraisot pat aklumu, tāpēc regulāri ārsta apmeklējumi ir obligāti, lai slimību pēc iespējas vairāk kontrolētu un palēninātu tas attīstību.

Kādas būs pacienta sūdzības diabētiskās retinopātijas gadījumā?

Sākuma stadijā saslimšana nerada nekādas sūdzības, tomēr slimībai progresējot, tā nopietni ietekmē redzi. Retinopātijai progresējot, var parādīties sūdzības par peldošiem apduļķojumiem, periodisku redzes miglošanos, kas var būt saistīta ar cukura līmeņa svārstībām asinīs, attēla un līniju kropļošanos, kā arī pakāpenisku vai pēkšņu redzes pasliktināšanos.

Kas notiek acī diabētiskās retinopātijas gadījumā?

Diabētiskās retinopātijas pamatā ir izmaiņas tīklenes asinsvados. Slimības sākumā asinsvados veidojas paplašinājumi, kuri tīklenē redzami sīku punktiņu veidā. Šādi izmainītiem asinsvadiem ir palielināta sieniņas caurlaidība, tāpēc tīklenē var pastiprināti uzkrāties šķidrums un lipīdi. Lipīdiem un olbaltumvielām uzkrājoties tīklenē, veidojas dzeltenīgi, labi norobežoti sakopojumi, kurus dēvē par cietajiem eksudātiem.

Izmainītajām asinsvadu sieniņām plīstot, tīklenē veidojas asinsizplūdumi. Laika gaitā asinsizplūdumi var uzsūkties un mainīt savu atrašanās vietu tīklenē.

Raksturīga diabētiskās retinopātijas pazīme ir arī vatveida perēkļi, kuri veidojas, tīklenes asinsvadiem nosprostojoties, tā tīklenē radot neapasiņotas zonas.

Reaģējot uz asins apgādes traucējumiem, tīklenes vēnas veido cilpas un lokāli paplašinās. Starp artērijām un vēnām tīklenes iekšējos slāņos sāk veidoties savienojumi jeb šunti. Šādi izmainītus asinsvadus dēvē par intraretinālām mikrovaskulārām anomālijām (IRMA).

Asinsapgādes traucējumiem turpinoties, asinsvadi sāk ražot vielas, kuras veicina jaunu asinsvadu veidošanos, cenšoties atjaunot tīklenes normālu apasiņošanu un apgādi ar barības vielām. Tomēr jaunveidotie asinsvadi ir trausli un bieži asiņo, radot vēl papildus saasiņojumus gan tīklenē, gan uz redzes nerva, gan stiklveida ķermenī.

Cik bieži jāapmeklē acu ārsts, ja pacientam diagnosticēts cukura diabēts?

Ikvienam cukura diabēta pacientam, pat ja nav nekādu sūdzību par acu veselību, acu ārsts jāapmeklē vismaz reizi gadā. Apskate noteikti jāveic ar paplašinātu zīlīti, jo cukura diabēta izsauktās izmaiņas atrodamas arī tīklenes perifērijā. Ar šauru zīlīti tīklenes perifēriju kvalitatīvi izvērtēt un diabētam raksturīgās izmaiņas diagnosticēt nav iespējams.

Kā ārstē diabētisko retinopātiju?

Diabētiskās retinopātijas veiksmīgas terapijas pamatā ir laba glikēmijas, asins lipīdu kontrole, normalizēts asinsspiediens. Šie faktori būtiski palēnina slimības progresēšanu. Svarīgi ir savlaicīgi diagnosticēt un uzsākt diabētiskās retinopātijas ārstēšanu. Ja slimības izmaiņas skārušas tīklenes centrālo daļu mākulu, var izteikti pazemināties redzes asums. Ja diabētiskās retinopātijas izmaiņas nav skārušas tīklenes centru, tad terapijā tiek nozīmēta tīklenes lāzerfotokoagulācija, ar mērķi likvidēt jaunveidotos asinsvadus un tīklenes išēmijas zonas, tādejādi mazinot slimības progresiju.

Tomēr, ja slimība progresējusi un/vai attīstījusies tīklenes tūska, acī ievada medikamentus, kuri pieder pie asinsvadu endotēlija augšanas faktoru inhibitoru grupas (Anti-VEGF) un kuri nomāc jaunveidoto asinsvadu veidošanos, kā arī samazina tīklenes tūsku.

                                Intravitreāla medikamenta ievade