Vai sāpes acī vienmēr ir saistītas tikai ar acs saslimšanu?

Nē, par iemeslu sāpēm acī vai ap to var būt arī citas saslimšanas.

Kādos gadījumos acs sāpju iemesls ir meklējams citur organismā?

Acs ir bagātīgi ar nerviem apgādāts orgāns, kura jušanu nodrošina trijzaru nervs, kurš nodrošina jušanu galvas ādā, augšējā plakstā, asaru dziedzerī, radzenē un acs gļotādā jeb konjunktīvā, deguna saknē, pieres dobumos, kā arī daļā smadzeņu apvalku – to ārējā kārtā un asinsvados. Šī nerva saslimšanas gadījumos viena no izpausmēm var būt arī acs sāpes, kaut arī acs kā orgāns ir vesela.

Trijzaru (V) nervs un tā zari

Viens no trijzaru nerva kodoliem atrodas kakla daļā, kur tā jušanas šķiedras mijiedarbojas ar smadzeņu XI jeb papildnervu, kā arī ar nervu ceļiem kakla augšdaļā, tādējādi novadot sāpes, kuras radušās kakla daļā, līdz galvai, tai skaitā arī acij.

Trijzaru (V) nerva kodoli kakla daļā

Acs sāpes var izraisīt arī redzes nerva saslimšanas, kā arī pakauša jeb okcipitālā neiralģija jeb nervu saslimšanas, kas sākusies pirmā un otrā kakla skriemeļu rajonā.

Pakauša neiralģija, sāpju lokalizācija

 

Kādas saslimšanas izraisa sāpes acī un galvassāpes?

Migrēna jeb saslimšana, ko raksturo izteiktas galvassāpes. Slimības izpausmes var būt arī pastiprināta jutība uz gaismu un skaņu, slikta dūša un vemšana, reibonis, sāpes acī vai aiz acs, redzes miglošanās, izmaiņas redzes laukā (peldoši apduļķojumi, gaismas zibšņi) u.c.

Migrēnu iedala divos tipos – migrēna ar auru vai bez auras. Migrēnas ar auru gadījumā pirms migrēnas lēkmes ir jūtami simptomi, kuri liecina par lēkmes tuvošanos. Migrēnas lēkme var ilgt no dažām stundām līdz pat vairākām dienām un parasti tā norit vairākās fāzēs. Tomēr katram pacientam lēkme norit individuāli.

Izšķir arī tīklenes vai acu migrēnu, kad lēkmes gadījumā galvenās sūdzības ir saistītas ar redzes izmaiņām, miglošanos.

Migrēna un kūlīšu tipa galvassāpes

Kūlīšu galvassāpes ir vienas no spēcīgākajām galvassāpēm. Tās parasti sākas pēkšņi, bez kādiem brīdinošiem simptomiem, un norit kā sāpju epizodes, kuras periodiski atkārtojas. Lēkmju periods parasti ilgst no 6 līdz 12 nedēļām un var būt sezonāla rakstura. Lēkmju periodā sāpes parasti ir katru dienu, iespējams arī vairākas reizes dienā. Vienas sāpju epizodes ilgums var būt no 15 līdz 180 minūtēm, turklāt katru reizi sākas diennakts noteiktā laikā, visbiežāk naktī, 2 līdz 3 stundas pēc aizmigšanas. Sāpes parasti ir mokošas, pārsvarā gadījumu lokalizētas ap aci, bet var izstarot arī uz seju, galvu, pat kaklu un pleciem. Sāpes ir vienpusējas, tās var pavadīt arī acs apsārtums, pastiprināta asarošana, plaksta tūska un pat noslīdējums.

Okcipitālā jeb pakauša neiralģija ir izplatīts galvassāpju veids. Šīs galvassāpes izraisa pāra pakauša nervi, kuri sākas kakla daļā, blakus 2. un 3. kakla skriemelim. Sāpju iemesli var būt audzēji, trauma, infekcijas, asinsizplūdumi vai tādas sistēmiskas saslimšanas kā osteoartrīts, deģeneratīvas izmaiņas kakla skriemeļos, diabēts un podagra. Okcipitālo neiralģiju var radīt arī ilgstoša atrašanās stāvoklī ar uz leju noliektu galvu. Parasti sāpes sākas kakla daļā, vēlāk izplatoties augšup un izstarojot arī aiz acs ābola, uz galvas mugurpusi, pieri un deniņiem. Sāpes ir asas, pulsējošas, elektrībai līdzīgas.

Trohleīts ir acs augšējā slīpā muskuļa cīpslas iekaisums, kas rada sāpes virs acs ābola vai iekšējā kaktiņā. Trohleītu var izraisīt autoimūnas iekaisīgas saistaudu saslimšanas, piemēram, Behčeta slimība, granulomatozais poliangiīts, limfoma, Tolosa-Hanta sindroms, un reimatoloģiskas saslimšanas – reimatoīdais artrīts, sistēmas sarkanā vilkēde, vai deguna blakusdobumu iekaisumi, audzēji. Trohleīta gadījumā sāpes ir ilgstošas, intensitātē tās var variēt no trulām līdz pat ļoti izteiktām sāpēm. Atsevišķos pētījumos arī minēts, ka trohleīts var aktivizēt migrēnas rašanos gadījumos, kad pacients jau iepriekš ar to slimojis.

Trohleārā nerva anatomija

LASH ir ļoti rets galvassāpju tips, kas var izpausties divos veidos. Pirmajā gadījumā slimības izpausmes ir epizodiskas un tās raksturo īslaicīgas, biežas galvassāpju lēkmes, kuras pavada tādas pazīmes kā konjunktīvas kairinājums, asarošana, augšējā plaksta noslīdējums, izdalījumi no deguna. Viena lēkme ilgst no 2 līdz 45 minūtēm. Otrajā gadījumā LASH izpaužas kā vieglas līdz vidējas ilgstošas vienpusējas galvassāpes, kuru laikā parādās migrēnai līdzīgas lēkmes ar vēl izteiktāku sāpju sindromu. Abos gadījumos sāpes var būt lokalizētas arī aiz acs ābola. 

Trigemināla neiralģija ir hronisks stāvoklis, kas skar trijzaru nervu, un tā gadījumā pat mazākais kairinājums sejai var radīt asu sāpju lēkmi. Sāpju lēkmi var izraisīt smaidīšana, runāšana, pieskaršanās sejai, auksta vai karsta dzēriena dzeršana, bārdas dzīšana, zobu mazgāšana u.c. Sākotnēji lēkmes var būt īsas un vieglas, pakāpeniski progresējot gan ilgumā, gan intensitātē. Sāpes ir griezošas un elektriskas, un to rašanās iemesls pilnībā nav zināms.

Optisks neirīts ir redzes nerva demilinizējošs iekaisums, kura gadījumā redzes nervs zaudē mielīna šķiedras, kā rezultātā it traucēta vizuālās informācijas pārvade uz un no smadzenēm. Šis iekaisums raksturojas ar redzes pasliktināšanos un sāpēm, kuras pastiprinās pie acu kustībām. Parasti sastopamas arī krāsu redzes izmaiņas. Bieži vien sāpes ir pirmā optiskā neirīta izpausme. Šī iekaisuma iemesls bieži ir tādas sistēmiskas saslimšanas kā multiplā skleroze un neiromielīts. 

Postherpētiskā neiralģija rodas 7 % gadījumu pacientiem, kuri slimojuši ar Herpes zoster, kas noritējusi ar acs iesaisti. Pēc izveseļošanās pacientam mēnešiem un pat gadiem ilgi var būt epizodiskas vai pat nepārtrauktas sāpes, tajā skaitā arī ap aci. Lielāka iespēja attīstīties postherpētiskai neiralģijai ir gados vecākiem pacientiem, kā arī tiem, kuriem Herpes zoster iesākusies ar prodromu – simptomiem, kuri atgādina saaukstēšanos. 

Deguna blakusdobumu slimība ir šo dobumu audu iekaisums vai tūska, kas var rasties dažādu vīrusu, baktēriju, sēnīšu vai alergēnu iedarbības rezultātā. Iekaisums rada šo dobumu nosprostojumu, kas izpaužas ar raksturīgiem simptomiem – izdalījumiem no deguna, sāpīgumu sejas rajonā, tajā skaitā ap aci, galvassāpēm, drudzi, nespēku, kakla sāpēm un klepu. 

Atstarojošas sāpes. Acs sāpes var būt sastopamas arī pie pieres daivas saasiņojuma, sāpēm no pieres daivas izstarojot uz aci, smadzeņu mugurējās bedres bojājuma, kā arī pie cervikalģijām jeb kakla daļas sāpēm. 

Jau slavenais filosofs Sokrāts, kurš dzīvojis pirms mūsu ēras ir teicis „Tāpat kā nedrīkst ķerties pie acs ārstēšanas, nedomājot par galvu, vai ārstēt galvu, nedomājot par ķermeni kopumā, tieši tāpat nevar ārstēt miesu, neārstējot dvēseli...” Lai arī mūsdienu medicīnā izteikta šaura specializācija dažādās medicīnas nozarēs, arvien der atcerēties, ka cilvēka organisms ir vienots veselums, uz kuru jāraugās plašākā mērogā.