Kādēļ jāpārbauda redze bērniem?
Bērns ir spējīgs redzēt jau no piedzimšanas brīža, taču redzes sistēma pilnībā attīstās līdz 7-8 gadu vecumam. Ja šajā periodā ir kāds traucējums, kas neatļauj informācijai no acs nonākt centrālā nervu sistēmā galvas smadzenēs, tad redzes attīstība nenotiek vai tās attīstība ir nepilnīga. Jo agrāk traucējums tiek atklāts un novērsts, jo lielākas iespējas pilnvērtīgas redzes ieguvei.

Kādā vecumā ir jāpārbauda bērna actiņas?
Parasti pirmā vizīte pie acu ārsta bērniem jāplāno 1 gada vecumā, taču ja vecākiem vai pediatram rodas kādas bažas par bērniņa redzi vai acu stāvokli, tad acu ārsts noteikti ir jāapmeklē nekavējoties. Nākošo vizīšu laiku parasti nozīmē ārsts. Ja visi izmeklējumi ir normas robežās, tad acu ārstu apmeklē ap 3 gadu vecumu, tad 5 vai 6 gados un skolas vecumā.

Kādus jautājumus pirmajā vizītē uzdod ārsts?
Ārstam ir svarīgi uzzināt vai ir bijuši kādi sarežģījumi grūtniecības laikā, vai dzemdības notikušas plānotajā laikā, vai nav bijuši kādi sarežģījumi to norisē. Jāzina par vispārējām bērna veselības problēmām, veiktajām operācijām, esošajām alerģijām. Ir svarīgi arī zināt acu slimības ģimenē.

Kā ārsts izmeklē bērna redzi?
Daudzi vecāki ir izbrīnīti uzzinot, ka arī pavisam mazam bērniņam var pilnībā pārbaudīt redzi. Pieredzējis oftalmologs var izvērtēt arī vēl nerunājoša bērna redzes asumu, izmeklējot to kā bērns fiksē skatu un seko līdz košām gaismām un sīkām rotaļlietām. Ir svarīgi pārbaudīt katru actiņu atsevišķi. Jau nedaudz lielākiem bērniem izmanto īpašas puzzles veida simbolus redzes novērtēšanai. Svarīgi ir pārbaudīt arī binokulārās redzes funkcijas, izvērtēt ir vai nav šķielēšana un pārbaudīt acu kustības.

Kādēļ izmeklēšanas laikā jālieto acu pilieni?
Viena no visbūtiskākajām pārbaudes sastāvdaļām ir īpašu zīlīti paplašinošu acu pilienu izmantošana, lai, atslābinot acs akomodācijas muskuli, novērtētu acs refrakcijas jeb staru laušanas lielumu. Tas nepieciešams, lai precīzi noteiktu esošās tālredzības, tuvredzības vai astigmātisma pakāpi un izvērtētu cik šie rādījumi atbilst bērna vecuma normai. Paplašinātā zīlīte ļauj arī vieglāk apskatīt actiņas iekšējās struktūras.

Kādas ir biežākās redzes problēmas bērniem?
Apmēram 4% bērnu pirmo apskašu laikā ārsts atrod kādas problēmas, kuras var traucēt normālas redzes attīstībai. Trīs biežākās no tām ir šķielēšana, ambliopija jeb "slinkā acs" un refrakcijas problēmas.

Šķielēšana apzīmē pataloģiju, kad abas actiņas ir novirzītas dažādos virzienos. Viena acs var būt novirzīta vai uz iekšu vai āru, uz augšu vai leju, kamēr otra fiksē pareizi centrāli. Šķielēšana var būt nepārtraukta vai periodiska. Tā var traucēt redzes attīstību un neatļaut attīstīties telpiskuma jeb dziļuma redzei. Tā var būt arī kosmētiska problēma.

Ambliopija jeb "slinkā acs" nozīmē pavājinātu redzi vienā vai abās acīs, ko nav iespējams koriģēt ar briļļu vai lēcu palīdzību. Tā veidojas zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā - tas ir visjūtīgākajā bērna redzes attīstības periodā. Jo agrāk ambliopija ir atklāta un ārstēta, jo labāks ir rezultāts. Pēc 7-8 gadu vecuma ambliopiju vairs nevar izārstēt.
Ambliopiju rada jebkurš iemesls, kas traucē attēlam nonākt tīklenē caur acs optisko sistēmu. Visbiežākie "slinkās acs" iemesli ir staru laušanas īpatnības, šķielēšana un actiņas caurspīdīgās vides slimības, kas neatļauj attēlam precīzi projicēties uz tīklenes. Lai ārstētu ambliopiju, nepieciešams ne tikai novērst tās cēloni (piemēram, lieto brilles, izoperēt šķielēšanu vai kataraktu), bet arī likt "slinkajai actiņai" pastiprināti strādāt - skatīties. To panāk, ja veselo, labāk redzošo actiņu aizlīmē ar īpašu oklūderi noteiktu dienas laiku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Moderno tehnoloģiju ietekme uz bērna redzi un acu problēmas bērniem

Digitālās tehnoloģijas ir kļuvušas par bērnu dzīves neatņemamu sastāvdaļu gan mājās, gan skolā. Daudzās mācību iestādēs plaši izmanto arī datorizētu apmācību. Kaut arī tehnoloģiju attīstība var palīdzēt uzlabot mācīšanās procesu, daudzas digitālās ierīces joprojām ir relatīvi jaunas un ilgtermiņa ietekme uz bērna acīm un redzi vēl tiek noskaidrota. Tehnoloģiju izmantošana turpina pieaugt, un mums ir jāpārliecinās, ka bērni un vecāki apzinās risku, kas saistīts ar ilgstošu skatīšanos ekrānos, un veic atbilstošus piesardzības pasākumus, lai mazinātu redzes problēmas.

Atpūta – pirmais solis, kā palīdzēt acīm

Lai mazinātu nevēlamo datorizēto ierīču ietekmi uz bērna acīm, būtu jākontrolē to lietošanas biežums un ilgums. Acs, tāpat kā jebkurš orgāns, ilgstoši veicot vienu darbu, nogurst.
Daudzi redzes speciālisti un pedagogi rekomendē ilgstoša tuvuma darba darītājiem ik pēc 20 minūtēm veikt 20 sekunžu pārtraukumu, paskatoties tālumā. Ja bērns ilgstoši veic darbu tuvumā, tiek nodarbināts acs ciliārais muskulis, un dažkārt var veidoties tā spazmas. Noguruma dēļ acs zaudē spēju reaģēt uz fokusa attāluma izmaiņām, rezultātā ciliārais muskulis nespēj atslābināties, rodas akomodācijas spazmas.

Acs reakcija uz fokusa attāluma izmaiņām

Akomodācijas spazmas bērniem

Akomodācija ir acs lēcas spēja mainīt tās izliekumu un optisko stiprumu, pielāgojoties priekšmetu aplūkošanai dažādā attālumā. Lēcas sadarbības rezultātā ar acs ciliāro muskuli veidojas skaidrs attēls. Bērnam skatoties tālumā, ciliārais muskulis ir atslābis, un Cinna saites, kas atrodas starp acs lēcu un ciliāro muskuli, pavelk dabisko acs lēcu uz ciliārā muskuļa pusi. Ja dienas laikā bērns ilgstoši darbojas tuvumā, piemēram, lasot vai rakstot, tad ciliārais muskulis ir pastāvīgas kontrakcijas stāvoklī un nespēj atslābt, kas, savukārt, vakarpusē izraisa acs nogurumu, un bērns izjūt grūtības saskatīt sīkus objektus gan tālumā, gan tuvumā. Akomodācijas spazmas var radīt arī galvassāpes, var pastiprināties gaismas jutība.

Acs ciliārā muskuļa sasprindzināšana un atslābināšana notiek visu laiku, un tā nav atkarīga no cilvēka gribas.

Neskaidrs attēls – refraktīvas kļūdas?

Arī nekoriģēta vai neprecīzi koriģēta refrakcijas kļūda var radīt papildu sasprindzinājumu un slodzi akomodācijai.
Dažkārt pat neliels nekoriģēts astigmatisms rada diskomfortu, ilgstoši strādājot tuvumā, un var izraisīt bērnam galvassāpes. Šajā gadījumā jālieto redzes korekcija, un ir svarīgi pareizi optimizēt redzes slodzi, bērnam mācoties un lietojot datoru. Laikus nekoriģēts astigmatisms var būt iemesls arī traucētai bērna pilnvērtīgai redzes attīstībai.

Tālredzība ir ļoti izplatīta maziem bērniem. Katram vecumam ir savas refrakcijas korekcijas normas. Ja mazulim hipermetropija jeb tālredzība ir palielināta, tā var kļūt par šķielēšanas iemeslu, kas ir ne tikai kosmētisks defekts, bet ietekmē binokulārās un telpiskās redzes funkcijas attīstību.

Šķielējošā acs novirzās no savas ass, un bērnam sākotnēji var izraisīt dubultošanos, vēlāk mazulim smadzenes iemācās apspiest šķielējošās actiņas sūtīto attēlu, un tiek traucēta redzes funkciju attīstība šajā acī, veidojas ambliopija jeb slinkā acs.

Tuvredzība jeb miopija ir vēl viena pirmsskolas, bet biežāk skolas vecuma bērnu refrakcijas problēma. Bērnam ir grūti skaidri redzēt tālus objektus.
Ja tuvredzība ir liela, tad traucēta ir arī tuvuma redze. Vairākumā gadījumos tuvredzību var pilnībā koriģēt ar brillēm vai kontaktlēcām.

                            Tuvredzība                                      Tālredzība                              Astigmātisms

 

Jāprecizē, ka darbošanās ar modernajām tehnoloģijām nebūs iemesls, kura dēļ bērns sāks šķielēt vai iegūs brilles, taču tā var dekompensēt redzes funkciju vājās vietas – piemēram, dekompensēt acs binokulārās funkcijas (forijas), ietekmēt akomodāciju, likt izpausties jebkurai nekoriģētai refrakcijas kļūdai. Darbojoties ar digitālajām ierīcēm, bērni, līdzīgi kā pieaugušie, nereti aizmirst arī pietiekami bieži samirkšķināt acis, kas var būt iemesls acs sausuma sajūtai, graušanai vai apsārtumam. 

Neļaujiet sliktai redzei ietekmēt bērna dzīves kvalitāti

Ikgadēja bērna acu pārbaude pie speciālista nodrošina, ka bērna redzes problēmas tiek laikus atklātas, pat ja bērnam nav nekādu sūdzību vai simptomu. Bērni bieži nesūdzas par redzes problēmām, jo viņiem nav ar ko salīdzināt. Mazi bērni var arī nepamanīt, ka viena actiņa redz slikti, jo ar otru aci var kompensēt tās slikto redzi. 

Ir vairākas pazīmes, kā vecāki var laikus pamanīt, ka bērnam ir redzes problēmas – bērns izvairās no tuvuma darbiem, tur slīpi galvu, aizver vienu actiņu, miedz acis, skatoties tālumā vai tuvumā, sūdzas par biežam galvassāpēm, īpaši pēc darba tuvumā, žēlojas par redzes miglošanos, dubultošanos utt. Jebkuras sūdzības vai aizdomas par redzes problēmām bērnam ir indikācija vizītei pie acu ārsta.