Diabēta izraisītās acu saslimšanas ir vienas no biežākajiem redzes zuduma cēloņiem. Diabētiskās retinopātijas veidošanās un progresēšana atkarīga no cukura diabēta tipa un vecuma, kurā pacients saslimis ar cukura diabētu. Tas var attīstīties ikvienam pacientam ar I vai II tipa diabētu, sākumā izraisot tikai nelielus redzes traucējumus, bet vēlāk izraisot pat aklumu, tāpēc regulāri ārsta apmeklējumi ir obligāti, lai slimību pēc iespējas vairāk kontrolētu un palēninātu tas attīstību.

Diabētisko retinopātiju pamatā ir:

• izmaiņas tīklenes (acs iekšējā apvalkā) sīkajos asinsvados, kuras rada ilgstoša cukura līmeņa palielināšanās asinīs;
• tīklenes sīko asinsvadu maisveidīga palielināšanās;
• pastiprināta asinsvadu caurlaidība;

jaunveidotu asinsvadu un rētaudu pavairošanās tīklenē un ārpus tās.
Rezultātā tīklenē rodas tūskas, izgulsnējumi ("cietie eksudāti"), asinsizplūdumi, vēnu paplašināšanās, vatveida perēkļi (t.sk. skābekļa bada zonas, jaunveidoti asinsvadi, plaši asinsizplūdumi stiklķermenī), tīklenes atslāņošanās.

Jaunizveidotiem asinsvadiem, ieaugot šķidruma atteces zonā, paaugstinās acs spiediens.

Diabētisko retinopātiju klasifikācijas:

• neproliferatīva (agrīna forma);
• preproliferatīva;
• proliferatīva (velīna forma).

Diabētisko retinopātiju ārstēšanai izmanto tīklenes lāzerkoagulāciju - ar tās palīdzību likvidē tīklenes tūsku un jaunveidotos asinsvadus, līdz ar to novēršot tālāku redzes pasliktināšanos.

Diabētiskā retinopātija ir diabēta izraisīta komplikācija, ko izraisa bojāti asinsvadi tīklenē. Tas var attīstīties ikvienam pacientam ar I vai II tipa diabētu, sākumā izraisot tikai nelielus redzes traucējumus, bet vēlāk izraisot pat aklumu, tāpēc regulāri ārsta apmeklējumi ir obligāti, lai slimību pēc iespējas vairāk kontrolētu un palēninātu tas attīstību.